Latvijas dalībai olimpiādēs - 100 gadi
Pirms 100 gadiem Latvija pirmo reizi piedalījās olimpiskajās spēlēs
Olimpiskās kustības sākums
Mūsdienu olimpiskā kustība pasaulē aizsākās 19. gadsimtā, kad sākās sporta uzplaukums un cilvēki sāka pievērst lielāku uzmanību fiziskajām aktivitātēm. Par pamatu tika ņemtas Antīkās olimpiskās spēles, seno grieķu sporta tradīcijas un ideāli.
Pjērs de Kubertēns
Galvenais olimpiskās kustības ideologs bija Pjērs de Kubertēns - cilvēks, kurš savu ideju spēja pārvērst par nozīmīgāko notikumu sporta pasaulē. Viņš atzina un pauda sporta nozīmi personības attīstībā, audzināšanā un izglītībā, kā arī cilvēku fiziskajā, garīgajā un tikumiskajā attīstībā.
Pirmā olimpiāde
Pirmās olimpiskās spēles notika Atēnās 1896. gadā un piesaistīja pasaules uzmanību. Kubertēna ideja realizējās
Patanatinaiko stadions, pirmo olimpisko spēļu norises vieta
Pirmās ziemas Olimpiskās spēles
Francijas pilsētā Šamonī no 25. janvāra līdz 4.februārim notika Pirmās Ziemas olimpiskās spēlēs.
1924.gada olimpiāde
Latvijas Olimpiskā komiteja
1922. gada 23. aprīlī tika dibināta Latvijas Olimpiskā komiteja, kuras galvenai mērķis bija "Pārraudzīt Latvijas sportistu gatavošanos Olimpiskajām spēlēm un deliģēt Latvijas komandu Olimpiskajām spēlēm."
Jānis Dikmanis
Jānis Dikmanis bija Latvijas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs no 1922.gada līdz 1933.gadam, vadīja Latvijas sporta delegāciju olimpiskajās spēlēs Parīzē, Amsterdamā, Losandželosā. 1926.gadā uz mūžu ievēlēts par Starptautiskās olimpiskās komitejas locekli.
Latvijas sportistu pirmā dalība olimpiāde
Latvijas sportisti pirmo reizi piedalījās, pārstāvot Latviju, 1924.gada ziemas un vasaras olimpiskajās spēlēs Francijā.
Ziemas olimpiskās spēles
Vispasaules olimpiskajās sacīkstēs slidskriešanā mūsu armijas sporta kluba sportists, kapteinis Alberts Rumba ieguvis 500 m skrējienā 7., 1500 m skr. 4., 5000 m — 5. un 10,000 m arī 5. vietu, kas uzskatāms par ļoti ievērojamu un pat pārsteidzošu panākumu.
(Latvis, Nr.708 (29.01.1924)
Sporta Žurnāls, Nr.8 (22.02.1924)
Vasaras olimpiskās spēles
Vasaras spēlēs piedalījās daudzi svarcēlāji un vieglatlēti, futbola komanda, grieķu-romiešu cīkstoņi un riteņbraucēji.
Kārlis Leilands Parīzes olimpiādē ir vienīgais no Latvijas sportistiem, kurš izcīnījis Latvijai vietu. Savā klasē (smagajā svarā) Leilands ar kopsasniegumiem 497,5 kg. ieguvis 5. vietu. Bet tā kā to pašu sasniegumu uzrādījuši arī igaunis Tammers un francūzis Danu, kuri pēc novērtējumiem ieņēmuši 3. un 4. vietas, tad Leilands kopā ar tiem ieguvis tiesības uz 3. Vietu, resp., olimpisko bronzas medaļu un diplomu
Jaunā Balss, Nr.31, 02.08.1924)
Ķibilds - karoga nesējs
(Sporta Žurnāls, Nr.3 (06.02.1925))
Latvijas presē par olimpiādēm
Olimpiskās spēlēs izraisīja diskusijas, pauda atšķirīgu attieksmi pret sportistu dalību tajā
Lielākoties Latvijas sportistus parādīja kā varoņus, kuri nes rokās un aizstāv valsts godu starp citām tautam un valstīm. Sabiedrība cerēja uz sportistu uzvarām, kuras bija svarīgas līdzjutējiem, godināja atlētus, kuri cēla Latvijas valsts godu, veicināja jaunizveidotās valsts starptautisko atpazīstamību.
Latvis
Gods kapteinim Rumbam! Latvijas krāsas ir sekmīgi aizstāvētas! Rumbas panākumus uzņēma ar sajūsmu visā sporta pasaulē. 8.Vispasaules Olimpiskās sacīkstes dienā, kas sakrīt ar mūsu valsts atzīšanas de-jure dienu. (Latvis, Nr.708 (29.01.1924)
Sporta žurnāls
Gājiena laikā publika skaļi aplaudēja. Vislielākos aplausus guva somi, amerikāņi, franči, angļi. Arī Latvijai bija skaļi aplausi un dzirdēja pat saucam latviski: „Lai dzīvo Latvijas sports". Kā vēlāk dzirdējām, latvju sportisti esot soļojuši ļoti braši un atstājuši patīkamu iespaidu.(Sporta Žurnāls, Nr.6 (27.02.1925)
Zemgalietis
Kapteina Rumbas sasniegumi uzņemti ar fka-Täm ovācijām. No klātesošiem sarīkotas ovācijas Latvijai un viņas brašajam lidotājam.(Zemgalietis, Nr.25 (31.01.1924)
Sociāldemokrātiskās stradnieku partijas laikrakstos olimpiskās spēles diskreditēja un virzīja ideju atbalstīt 1925. gada strādnieku olimpiādi Frankfurtē, nevis 1924. gada olimpiskās spēles.
Arodnieks
Laikā, kad pilsoniskie sportisti gatavojas uz savu olimpiādi Parīzē 1924. g., mēs rīkojam pirmo strādnieku olimpiādi, kura pēc mūsu 1922. g. Leipzigas starptautiskā kongresa lēmuma notiks Frankfurtē 1925. g. (Arodnieks, Nr.20 (15.10.1923)
Strādnieku Sports
Mūs Parīzes olimpiāde neintresē. Visu zemju strādnieku sportisti viņa nepiedalās. Mēs gatavojamies uz mūsu /. Strādnieku sporta olimpiādi Frankfurtē 1925. g., jūlijā. Vairākas pilsoņu partijas — zemnieku savienība, berģisti, kristīgie nacionālisti uzstājās un balsoja pret valsts pabalstu piešķiršanu sportistu komandēšanai uz Parīzi. (Strādnieku Sports, Nr.1 (01.08.1924)
Satīriskā žanra žurnāli publicēja karikatūras, kurās izsmēja Latvijas Olimpiskās komitejas centienus savākt līdzekļus sportistu sūtīšanai uz olimpiskajām spēlēm, kā arī kritizēja sportistus par nepietiekami atbildīgu gatavošanos sacensībām.
Rūgtas drāpes
Gatavošanās uz Parīzes olimpiādi.